96% no Indijā lietotajām valodām ir apdraudētas

Vairums Indijas valodu varētu izzust, ja laikus netiks veikti pasākumi, lai tās saglabātu. Pēc Indijas valodnieku sniegtās informācijas, 96% no 380 Indijā runātajām valodām ir apdraudētas. Patiesībā tikai 4% cilvēku Indijā runā kādā no apdraudētajām valodām, bet savukārt 96% iedzīvotāju runā kādā no lielākajām valodām.


TULKOŠANAS BIROJS "Rīgas tulki" ir profesionāls pakalpojumusniedzējs ar ilggadēju pieredzi. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

Vairums Indijas valodu varētu izzust, ja laikus netiks veikti pasākumi, lai tās saglabātu. Pēc Indijas valodnieku sniegtās informācijas, 96% no 380 Indijā runātajām valodām ir apdraudētas. Patiesībā tikai 4% cilvēku Indijā runā kādā no apdraudētajām valodām, bet savukārt 96% iedzīvotāju runā kādā no lielākajām valodām.

Šī gada 11.-13. oktobrī Indijas valodu centrālā institūta lingvisti un citu iestāžu pārstāvji tikās trīs dienu seminārā “Apdraudētas un mazāk zināmas valodas: Izaicinājumi un risinājumi”, kas norisinājās Laknovas universitātē.

Indijas karogs un karte

Lingviste, prof. Anvita Abbi sacīja: „Ļaujot valodām izmirt, mēs iznīcinām to, ko vajadzētu pasargāt. Šo valodu saglabāšanas pasākumi visā pasaulē jau tiek īstenoti. Mums ir jāvairo izpratne cilvēkos par šo problemātiku. Darba gaitā mēs dokumentējam valodu, aprakstam tās gramatiku un sagatavojam vārdnīcas. Mēs jau tagad daudz strādājam, lai neļautu valodām izzust.”

Laknovas universitātes lingvistikas nodaļas vadītāja, prof. Kavita Rastogi uzskata: „Izzūdot jebkurai lielai vai mazai valodai, valodas un kultūras mantojums, un tās runātāju pasaules uzskati arī zūd. Katra valoda ir tās runātāju identitātes daļa."

Šobrīd visā pasaulē eksistē aptuveni 6 000 valodas. Valodnieki apgalvo, ka no visām valodām 330 valodām katrai ir vairāk nekā viens miljons dzimto runātāju, tajā pašā laikā 51 valodai ir tikai pa vienam runātājam.

AVOTS:
http://timesofindia.indiatimes.com/city/lucknow/96-languages-in-India-endangered/articleshow/16760498.cms

TULKOŠANAS BIROJS "Rīgas tulki" ir profesionāls pakalpojumusniedzējs ar ilggadēju pieredzi. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

15
10/2012

Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība publicē pētījumu par šī brīža stāvokli tulkošanas nozarē

Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība (LTTB) ir dibināta 2012. gadā. LTTB ir nevalstiska organizācija, kas apvieno profesionālus tulkus, tulkotājus, kā arī korektorus un redaktorus. Pavisam nesen atklājot savu mājas lapu biedrība tajā publicējusi interesantu pētījumu par Latvijas tulkotāju un tulku profesionālo darbību. Pētījuma autore ir Helēna Gizeleza.


"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība (LTTB) ir dibināta 2012. gadā. LTTB ir nevalstiska organizācija, kas apvieno profesionālus tulkus, tulkotājus, kā arī korektorus un redaktorus. Pavisam nesen, atklājot savu mājas lapu, biedrība tajā publicējusi interesantu pētījumu par Latvijas tulkotāju un tulku profesionālo darbību. Pētījuma autore ir Helēna Gizeleza. Zemāk piedāvājam iepazīties ar šī pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem.

Latvijas tulkotāju un tulku profesionālās darbības 2011.-2012.g. pētījums

Tulkošanas joma Latvijā vēl arvien nav pietiekoši labi izpētīta, un pagaidām nav veikti pētījumi un aptaujas, kas palīdzētu saprast tulkošanas pakalpojumu tirgus situāciju un attīstības tendences, kā arī nav datu par tulkiem un tulkotājiem.

Šī pētījuma rezultāti parāda kopējo situāciju un tendences tulkošanas nozarē Latvijā, kas var būt noderīgi gan pieredzējušiem tulkiem un tulkotājiem, gan iesācējiem, gan tulkojumu birojiem, kā arī datorizētās tulkošanas rīku izplatīšanā un ar tulkošanu saistītajās studiju programmās.

Pētījumam tika izstrādāta anketa, kas ietver 32 jautājumus. Jautājumus var iedalīt septiņās grupās: demogrāfiskie dati; izglītība, darba pieredze un nodarbinātības veids; darba valodas; izmantotais tehniskais aprīkojums; darba devēji un pasūtītāji; darba režīms un darba vide; arodslimības un apmierinātība ar darbu. Anketas tika sagatavotas latviešu, krievu un angļu valodā.

Pētījuma mērķauditorija bija Latvijā dzīvojošie tulki un tulkotāji, kā arī latviešu tulki un tulkotāji, kas dzīvo un strādā ārzemēs. Tulku un tulkotāju aptauja tika uzsākta 2011. gada septembrī un noslēgta 2012. gada martā. Tika aizpildītas 123 anketas. Anketas, kas tika nosūtītas elektroniski, bija trīs valodās, un respondenti varēja izvēlēties aizpildīšanai anketu latviešu, krievu vai angļu valodā. Pēc anketu apstrādes pētījumam tika izmantotas 120 anketas.

Tulkošanas birojs

Pētījuma rezultāti uzrādīja tulka/tulkotāja profesijas feminizāciju, 79% respondentu ir sievietes, kas atbilst pasaules tendencēm tulkošanas jomā. Aptaujas rezultāti liecina, ka tulkošanas jomā strādā vairāk gados jaunu cilvēku, divas lielākās respondentu grupas ir „22–29 gadi” un „30–39 gadi”. Tas atšķiras no Rietumos veikto aptauju rezultātiem, kur tulku un tulkotāju vidējais vecums ir 40–49 gadi, kad ir uzkrāta liela profesionālā un dzīves pieredze. Situācijas ar vecuma grupām Latvijā un Krievijā, iespējams, ir līdzīgas tāpēc, ka lielāka atvērtība pasaulei un pieprasījums pēc šīs profesijas ir audzis pēc PSRS sabrukuma. Tulkošanas nozarē visā pasaulē ir vērojama pašnodarbināto līgumtulku un līgumtulkotāju skaita palielināšanās. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiju un interneta iespējām, līgumtulkotāju darba īpatnības, proti, iespēja saņemt un nodot pasūtījumus, izmantojot internetu, ļauj viņiem dzīvot jebkurā vietā neatkarīgi no pasūtītāja atrašanās vietas. 21% Latvijas tulku un tulkotāju dzīvo pilsētā ar iedzīvotāju skaitu virs 1 miljona, tātad – ārpus Latvijas, 62% respondentu dzīvo pilsētā ar iedzīvotāju skaitu no 100 tūkstošiem līdz 1 miljonam, un 17% dzīvo pilsētā ar iedzīvotāju skaitu zem 100 tūkstošiem vai ciemā.

Kvalifikācija un apmācība bieži vien ir izšķirošais faktors: darba devēji parasti zina, kādu specializāciju var iegūt pēc noteiktiem kursiem, un viņiem ir priekšstats par to, kādas mācību iestādes absolventi atbilst viņu prasībām un vai viņem ir nepieciešamās prasmes un kompetence. Latvijā lielākajai daļai tulku un tulkotāju ir augstākā izglītība (95%). 66% respondentu ir augstākā izglītība kādā no jomām, kas saistītas ar valodu. 23% respondentu ir cita izglītība ar valodām nesaistītā jomā. 6% ir divas augstākās izglītības. 5% nav augstākās izglītības.

Arī tulku un tulkotāju pieredze ir ļoti svarīga, bet, pēc aptaujas datiem, tikai 27% respondentu ir vairāk nekā 10 gadu pieredze, kas ir skaidrojams ar lielu respondentu skaitu vecuma grupās līdz 39 gadiem.

Darbs tulkošanas jomā dod iespēju izvēlēties sev piemērotāko nodarbinātības veidu: speciālisti šajā jomā var strādāt kā līgumtulki/līgumtulkotāji, nepilnas darba dienas tulki/tulkotāji vai pilna laika algotie tulki/tulkotāji. Gandrīz puse respondentu ir pašnodarbinātie tulki/tulkotāji, un tikai 11% respondentu strādā birojā, kas atbilst pašreizējām pasaules tendencēm, kad uzņēmumos samazinās algoto tulku/tulkotāju skaits sakarā ar to, ka uzņēmumi un institūcijas arvien biežāk izvēlas ārpakalpojumus. Jāatzīmē, ka visai lielai grupai – 19% – tulkošana nav pamatdarbs, jo viņi veic gadījuma tulkojumus, kas zināmā mērā nozīmē tulkošanas deprofesionalizāciju, un 21% apvieno darbu birojā un līgumtulkojumus, kurus viņi veic pēc pamatdarba. Tādējādi 40% respondentu tulkošana nav pamatdarbs, un tai ir gadījuma raksturs, kas var negatīvi ietekmēt tulkojumu kvalitāti.

Latvijā bieži vien speciālisti veic gan tulka, gan tulkotāja pienākumus, tomēr aptaujas rezultāti liecina, ka ir liela grupa tulkotāju, kas nenodarbojas vai reti nodarbojas ar mutisko tulkošanu: 61 respondents tulko tikai rakstiski, un otra liela grupa – 47 respondenti – tulko pārsvarā rakstiski.

Kaut gan Latvijā šobrīd nav zvērināto tulku un tulkotāju institūta, sabiedrībā tiek plaši lietots jēdziens „zvērināts tulks/tulkotājs” attiecībā uz tiem speciālistiem, kuru tulkojumus apliecina notāri. Uz jautājumu „Vai Jūs esat zvērināts tulks/tulkotājs?” 17% respondentu atbildēja „jā”.

Tulkošanas jomā ir plaši izplatīts priekšstats par to, ka tulkiem un tulkotājiem ir jātulko savā dzimtajā valodā. Aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa respondentu (31%) cenšas ievērot „dzimtās valodas principu” un tulko pārsvarā dzimtajā valodā, un gandrīz tikpat liela grupa (38%) vairāk nekā pusi tulkojumu veic tikai savā dzimtajā valodā. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir ievērojams skaits citvalodīgo iedzīvotāju, aptaujā tika iekļauts jautājums par tulku un tulkotāju dzimto valodu. 60% respondentu dzimtā valoda ir latviešu, 38% respondentu atzīmēja, ka viņu dzimtā valoda ir krievu. 2% atzīmēja, ka viņiem ir cita dzimtā valoda. Atbildot uz jautājumu par darba valodām, kopā tika minētas 28 dažādas valodas. Visizplatītākās darba valodas ir latviešu (113 respondenti), angļu (101 respondenti) un krievu (85 respondenti). Vairāk nekā puse respondentu (53%) strādā ar trīs valodām, 22% tulkotāju ir divas darba valodas, bet pārējie strādā ar lielāku valodu skaitu – no četrām līdz septiņām valodām.

Galvenā robeža, kas nosaka tulkojumu kategorijas, iet starp vispārējo tulkošanu un specializēto tulkošanu. Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka Latvijā izplatītākās specializācijas jomas ir ekonomika, finanses, uzņēmējdarbība, jurisprudence, tehnika, mārketings un reklāma, medicīna, lietišķie dokumenti un lietišķā sarakste. Tomēr liels respondentu skaits (43 respondenti) norādīja, ka viņiem nav specializācijas.

Mūsdienās tulkotāju darbarīki ir dators un datorizētās tulkošanas programmas. Lielākā daļa aptaujāto tulku un tulkotāju izmanto jaunu datortehniku. Kaut gan Latvijā modernās tehnoloģijas tiek plaši izmantotas gan sadzīvē, gan darbā, gandrīz puse tulku/tulkotāju (43%) tulkošanas programmas neizmanto. „Trados” ir visizplatītākais datorizētas tulkošanas rīks Latvijā.

Atšķirībā no konkrētā uzņēmumā strādājošiem tulkotājiem, līgumtulki un tulkotāji var sadarboties ar dažādiem pasūtītājiem. Latvijā galvenie tulku un tulkotāju pasūtītāji ir Latvijas tulkojumu biroji, kā arī tiešie pasūtītāji. 64% respondentu nestrādā ar ārzemju tulkojumu birojiem. Pasūtījumu skaits un apjoms svārstās un ir atkarīgs no tulku un tulkotāju nodarbinātības veida, tāpat arī ienākumu avots, tomēr gandrīz pusei (43%) respondentu tulkojumi ir galvenais ienākumu avots.

Vairums tulkošanas darbu, ja ar to nodarbojas profesionāli, ir saistīti ar paaugstinātu fizisku un psihisku slodzi. Lielākā daļa tulku un tulkotāju cenšas ievērot darba režīmu un netulko vairāk par deviņām stundām dienā, tomēr 7% respondentu pārstrādājas, tulkojot līdz pat 20 stundām dienā. Aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz puse tulku/tulkotāju prot organizēt savu darbu un ievēro darba režīmu. Apkopojot informāciju par stresu un trauksmi, jāsecina, ka vairāk nekā puse respondentu spēj labi adaptēties tulkošanas darbam un izturēt spriedzi.

Kaut gan redzes pasliktināšanās un sāpes mugurā bieži ir saistītas ar ilgstošu darbu pie datora, aptaujā netika iekļauti attiecīgie jautājumi, jo acu un mugurkaula slimībām var būt dažādi cēloņi, tādēļ, lai noskaidrotu šī stāvokļa etioloģiju, ir jāveic medicīniskie izmeklējumi un jākonsultējas ar ārstiem. Tomēr aptaujā tika iekļauts jautājums par sāpēm plaukstu locītavās, kas bieži saistītas ar karpālā tuneļa sindromu, ko izraisījis darbs pie datora. Kopējā situācija ir laba, 50% respondentu nekad neizjūt sāpes, 45% dažreiz jūt sāpes plaukstu locītavās, un tikai 5% sāpes ir biežas.

Apmierinātība ar darbu ir termins, kas raksturo cilvēku sajūtas par veicamo darbu. Lai cilvēki varētu produktīvi un efektīvi strādāt, ļoti būtiska ir apmierinātība ar darbu. Latvijas tulku un tulkotāju vidū apmierinātība ar profesiju ir visai augsta: profesiju gribētu mainīt tikai 4% respondentu. 15% par to šaubās, bet 81% profesiju mainīt nevēlas.

Tā kā šis pētījums ir pirmais šāda veida darbs Latvijā, kura ietvaros tika aptaujāti tulkošanas jomā strādājošie speciālisti, tajā ir daudz jautājumu par sešām dažādām tēmām. Nākotnē būtu nepieciešams veikt pētījumus par šaurākām tēmām, lai iegūtu datus, kas Ĝauj veikt precīzākus secinājumus par kādu noteiktu profesionālās darbības aspektu.

AVOTS: http://www.lttb.lv/raksti/

TULKOŠANAS BIROJS "Rīgas tulki" ir profesionāls pakalpojumusniedzējs ar ilggadēju pieredzi. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

03
10/2012

Četri mīti par svešvalodām un to apguvi

Pasaule ir milzīga un daudzveidīga – mums ir iespēja vērot dažādas ainavas, dzirdēt dažādas skaņas un iepazīt citas kultūras – taču tajā pašā laikā pasaule var likties arī pavisam neliela. Tehnoloģijām nepārtraukti attīstoties, pašreiz ir gaužām vienkārši ceļot uz citām valstīm, apmainīties ar idejām starp dažādiem kontinentiem, vai arī iepazīt citu kultūru pat neizejot no mājām. Mūsdienu globālā sabiedrība saskaras tikai ar dažiem šķēršļiem un, iespējams, ka lielākais no tiem ir valoda.


"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

Pasaule ir milzīga un daudzveidīga – mums ir iespēja vērot dažādas ainavas, dzirdēt dažādas skaņas un iepazīt citas kultūras – taču tajā pašā laikā pasaule var likties arī pavisam neliela. Tehnoloģijām nepārtraukti attīstoties, pašreiz ir gaužām vienkārši ceļot uz citām valstīm, apmainīties ar idejām starp dažādiem kontinentiem, vai arī iepazīt citu kultūru pat neizejot no mājām. Mūsdienu globālā sabiedrība saskaras tikai ar dažiem šķēršļiem un, iespējams, ka lielākais no tiem ir valoda.



Nav nekāds pārsteigums, ka cilvēki izrāda arvien lielāku interesi par svešvalodu apgūšanu, lai pārvarētu šo nozīmīgo barjeru. Svešvalodu pētījumi ir plaša un sarežģīta zinātniskās izpētes joma, un, kaut arī to sniegtā informācija ir tikai vispārēja un nebalstās uz konkrētiem datiem, tā tomēr palīdz saprast, vai dažos no izplatītākajiem mītiem ir arī daļa patiesības. 

Angļu valoda ir universāla valoda

Uzskats, ka universāla valoda pastāv, ir tikai hipotētisks, ja tajā visā vairāk iedziļinās. Tomēr jāsaka, ticamība tam, ka angļu valoda ir pasaules universālā valoda, pastāv. Angļu valoda ir otra lielākā dzimtā valoda un ir valsts valoda 70 valstīs. Turklāt angliski runājošās valstis veido aptuveni 40 % no pasaules kopējā nacionālā kopprodukta vērtības.

Angļu valoda ir arī populārākā otrā studētā valoda visā pasaulē, un lielākā daļa izglītoto cilvēku šo valodu apguvusi teicamā vai arī sarunvalodas līmenī. Šajā ziņā, kā arī tādēļ, ka angļu valodu ir salīdzinoši viegli mācīties, varam secināt, ka angļu valoda visdrīzāk tomēr ir universāla valoda.

Angļu valodas kā universālās valodas pieņemšana aizsākās jau pirms vairākiem simtiem gadu līdz ar visā pasaulē plaši zināmo Lielbritānijas impērijas paplašināšanos un kolonizāciju, un mūsdienās šis pieņēmums joprojām turpina apstiprināties, jo ASV nozīmīgi ietekmē politiskos, ekonomiskos un izklaides industrijas procesus visā pasaulē.

Svešvalodās runā ātri

Ir noskaidrots, ka tas ir mīts. Lai gan bieži liekas, ka svešvalodā tiek runāts ātrāk, tas tā lielā mērā tiek uztverts ritmisko atšķirību dēļ, un tam nav nekāda sakara ar sekundē izdotajām skaņām. Tādām valodām kā franču vai spāņu katras zilbes izteikšanai ir vajadzīgs aptuveni vienāds laika sprīdis, turpretī angļu valodā – atšķirīgs, un tas nozīmē, ka šīm valodām ir atšķirīga balss modulācija un ne vienmēr atšķirīgs ātrums. Tādas valodas, kā jau minētās franču vai spāņu bieži vien tiek uztvertas kā ātrākas valodas salīdzinājumā ar iepriekš minēto angļu un tai līdzīgām valodām.

Vienīgi apgūstot valodu bērna vecumā to var tiešām iemācīties

Tā arī nav taisnība. Kā pierādīts, tūkstošiem vai pat miljoniem pieaugušo ir iemācījušies tekoši runāt otrajā svešvalodā. Bet tas tomēr nenozīmē, kas iemācīties otro valodu pieaugušajiem ir tikpat viegli kā bērniem. Eksperti apgalvo, ka labākais laiks otrās valodas apgūšanai ir līdz ar pirmās valodas apgūšanu – sākot ar dzimšanu līdz trīs gadu vecumam. Šajā vecumā bērni var vairāk uztvert, labāk pielāgojas un ir atvērti šāda veida informācijai. Faktiski bērns var vieglāk apgūt otro valodu nekā pieaugušais līdz pubertātes vecumam. Pētījumos atklājies, ka tikai pēc pubertātes vecuma jaunās valodas tiek glabātas atsevišķā mūsu smadzeņu daļā. Tad mums ir jātulko vai jāizmanto dzimtā valoda kā tilts uz otro valodu.

Labākais veids kā apgūt svešvalodu ir runāt tajā

Labākais veids iemācīties runāt svešvalodā varētu būt vienkārši runāt tajā, bet lai valodu iemācītos tekoši ir vajadzīgs kas vairāk. Komunikācija notiek starp vismaz diviem cilvēkiem, tāpēc visu laiku veltot vien runāšanas uzdevumiem, izpratnes spēju apgūšana paliek novārtā. Runāšana vienatnē var radīt tādas problēmas kā nepareizs uzsvars tāpēc, ka šīs svarīgās iemaņas ir saistītas ar klausīšanos un dzimtās valodas runātāju atdarināšanu. Pārlieku lielais uzsvars uz runāšanu traucē uzlabot lasīšanas un rakstīšanas prasmes, kas ir svarīgas, lai labi apgūtu otro valodu.

AVOTS: http://www.lackuna.com/2012/08/13/four-foreign-language-myths/
 

14
09/2012