Angļu valoda nepārtraukti mainās, pielāgojoties tehnoloģiskajiem un kultūras jauninājumiem. Lai gan daži vārdi parādās un arī ātri izzūd, daži tomēr valodā iekļaujas uzreiz, kļūstot par pastāvīgiem tās elementiem. Alekss Brauns, Collins Dictionary Digitālā departamenta vadītājs, par jaunākajām izmaiņām angļu valodā.
Angļu valoda nepārtraukti mainās, pielāgojoties tehnoloģiskajiem un kultūras jauninājumiem. Lai gan daži vārdi parādās un arī ātri izzūd, daži tomēr valodā iekļaujas uzreiz, kļūstot par pastāvīgiem tās elementiem. Izsekot līdzi angļu valodas attīstībai nav nemaz tik viegli. Senāk pagāja vairāki gadi vai pat gadu desmiti, līdz jaunvārds tika iekļauts kādā no vārdnīcām. Laika sprīdis, kas būtu vajadzīgs jauniem terminiem, lai pilntiesīgi ieietu valodas apritē, saīsinājās līdz ar radio un televīzijas parādīšanos, bet īsta revolūcija ir notikusi dažu pēdējo gadu laikā, attīstoties Internetam un citām tehnoloģijām.
Šobrīd angļu valodas attīstība notiek straujāk nekā jebkad agrāk un vārdnīcu izdevēji cenšas nodrošināt līdzsvaru starp vārdnīcu izdošanas biežumu un to ticamību. Sociālie mediji atrodas šo pārmaiņu centrā, cenšoties ātri pielāgoties mūsdienu tendencēm un radīt jaunus vārdus, kas varētu tikt iekļauti modernajās vārdnīcās.
Valodas un sociālo mediju satikšanās
Tieši sociālie mediji bieži ir tie, kas lielā mērā nosaka, kā vārdnīcu izdevēji uzzina par jaunajiem vārdiem. Tā vietā, lai gaidītu līdz jaunie vārdi pakāpeniski iesakņosies valodā caur tradicionālo kanālu starpniecību, modernās vārdnīcas izmanto sociālos medijus, lai cilvēki būtu informēti par jaunajiem vārdiem.
Piemēram, vārdnīcas Collins Dictionary veidotāji ir izmantojuši valodas un sociālo mediju mijiedarbību, lai radītu CollinsDictionary.com un sniegtu iespēju visiem kopā ietekmēt procesus, kas saistīti ar jaunu vārdu iekļaušanu vārdnīcā. Redaktoru komanda sīki pārbauda katru iesniegto vārdu, lai varētu izlemt vai vārds tiks iekļauts vārdnīcā, taču, kamēr tiek pārbaudīts viens vārds, pārbaudāmo vārdu rinda dažu nedēļu laikā jau papildinājusies ar vairāk nekā 2 100 jaunu vārdu ieteikumiem. Jaunieteikto vārdu atbalsta veicināšanai tiek aicināts izmantot sociālos medijus. Būtībā, sociālie mediji tiek izmantoti, lai novērtētu jauno vārdu noturību un popularitāti, sociālie mediji ir arī jaunieteikto vārdu izvirzīšanās kanāls.
Sociālo mediju terminoloģija
Sociālo mediju loma kļuvusi arī nozīmīga jauno vārdu iekļaušanas procesā angļu valodā.
Lielākā daļa vārdu, kuri ieteikti iekļaušanai vārdnīcās ir vai nu termini, kas apzīmē dažādus sociālo mediju aspektus, vai arī vārdi, kas kļuvuši plaši atpazīstami pateicoties tieši sociālajiem medijiem, jo to ietekme uz popkultūru ir ļoti spēcīga.
“Tweeps”, “cyberstalking”, “twitlit un “YOLO” ir tikai daži angļu valodas vārdi, kas radušies sociālo mediju ietekmē un kuri tiek izskatīti ietveršanai vārdnīcās.
Kaut arī tieši nesaistīti ar sociālajiem medijiem, arī citi ieteiktie vārdi kā, piemēram, “Tebowing”, “cray” un “mantyhouse” valodā ir ienākuši ar Facebook, Twitter un citu sociālo vietņu starpniecību. Sociālie mediji nekur nepazudīs. Laikam ejot, šķiet, ka sociālie mediji būs paliekoša ikdienas sastāvdaļa, un lielā mērā ietekmēs angļu valodas attīstību.
Augusta trešajā nedēļas nogalē Latvijas grāmatizdevēji pulcēsies Vērmanes dārzā, lai Rīgas svētku ietvaros piedalītos ikgadējā Grāmatu ielā, kur paredzēta kultūras pasākumu programma un grāmatu tirdzniecība.
18. un 19. augustā Latvijas grāmatizdevēji pulcēsies Vērmanes dārzā, lai Rīgas svētku ietvaros piedalītos ikgadējā Grāmatu ielā, kur paredzēta kultūras pasākumu programma un grāmatu tirdzniecība.
Šogad pasākumā piedalīsies 27 izdevniecības, kas pilsētas svētku apmeklētājiem par izdevīgām cenām dos iespēju iegādāties grāmatas, klausāmgrāmatas, ģeogrāfijas kartes, kalendārus, apsveikuma kartītes u.c.
Grāmatu ielas sarīkojumu teltī abas dienas notiks izdevniecību organizēti pasākumi gan pieaugušajiem, gan bērniem, piedāvājot grāmatu prezentācijas, tikšanās ar grāmatu autoriem, dzejas lasījumus, radošo darbnīcu bērniem u.tml. Blakus sarīkojumu teltij darbosies arī Rīgas Centrālās bibliotēkas grāmatu maiņas punkts, kur ikviens aicināts nākt un mainīties ar grāmatām.
Grāmatu ielas dalībnieki izdevniecības: „Annele”, „Apostrofs”, „Arto-1”, „Atēna”, „Avots”, „Daugava”, „Dienas Grāmata”, „Divpadsmit”, fonds „Sibīrijas bērni”, „Jānis Roze”, „Jāņa sēta”, „Jumava”, „Kontinents”, Latvijas Dianētikas centrs, „Liels un mazs”, Literārā brālība, „Madris”, „Mansards”, „Neputns”, „Nordik/Tapals”, „Pētergailis” „Skarabejs”, „Sol Vita”, „Turība”, „Zelta grauds”, „Zinātne” un „Zvaigzne ABC”.
Grāmatu ielu organizē Latvijas Literatūras centrs sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.
„Grāmatu ielas 2012” pasākumu programma:
18. augusts, sestdiena
12.00-13.00: „Diktators iet bērnudārzā”. Ar Ulfa Starka un Lindas Bundestamas bilžu grāmatu iepazīstina atdzejotājs Uldis Bērziņš un redaktore Inese Zandere („Liels un mazs”) 13.00-14.00: Tikšanās ar dzejnieci Maiju Laukmani un mākslinieci Antru Auziņu, prezentējot abu jaunāko grāmatu bērniem „Gar ausīm skrien vējš” ( „Annele”) 14.00-15.00: Grāmatu sērija „Nospiedumi. Latviešu kara stāsti” („Mansards” un LU sociālās atmiņas pētnieki) 15.00-15.30: EL Džeimsas romāna „Greja 50 nokrāsas” prezentācija („Apgāds „Kontinents””) 15.30-16.30: Rakstnieka Arvīda Deģa stāsts par tikko iznākušo grāmatu „Marijas ielas koķetes” („Jumava”) 16.30-17.30: Jauno latviešu dzejnieku lasījumi, piedalās Anna Foma, Artis Ostups, Ingmāra Balode u.c. („Mansards”)
19. augusts, svētdiena
12.00-13.00: Radošā darbnīca „Šūsim kopā lelles”; tiks radītas lellītes paraugi, smeļoties tieši tāda paša nosaukuma Kristīnes Krastiņas veidotā grāmatā („Jumava”) 13.00-13.30: Tikšanās ar grāmatas „Zvēri tikai pieaugušajiem” autoru Paulu Bankovski („Dienas Grāmata”) 13.30-14.30: Kaskabatis kopā ar „Jānis Roze” darbiniekiem lasa bērnu grāmatas („Jānis Roze”) 14.30-15.30: Jāņa Rokpeļņa stāsts par grāmatu „Rīgas iestaigāšana” („Mansards”) 15.30-16.30: Lāču mammas Velgas Vītolas stāsts par Līgatnes dabas parka iemītniekiem un grāmatu „Ūdrītis Ķūķis” („Divpadsmit”)
Kā informē Latvijas Literatūras centrs, nule kā izdots jaunākais žrunāla "Latvju teksti" numurs (Nr.8). Izdevumā ir atrodamas dažādu paaudžu autoru (Gundegas Repšes un Jāņa Vādona) esejas un dažādu paaudžu autoru stāsti: Ineses Paklones „Jūs nemīlat Brāmsu” un Osvalda Zebra „Pakalnē”. Tāpat žurānlā Ingmāras Balodes atdzejojumā publicēti poļu dzejnieka Rišarda Krinicka dzejoļi „Baložainajā Varšavā”.
Kā informē Latvijas Literatūras centrs, nule kā izdots jaunākais žrunāla "Latvju teksti" numurs (Nr.8). Izdevumā ir atrodamas dažādu paaudžu autoru (Gundegas Repšes un Jāņa Vādona) esejas un dažādu paaudžu autoru stāsti: Ineses Paklones „Jūs nemīlat Brāmsu” un Osvalda Zebra „Pakalnē”. Tāpat žurānlā Ingmāras Balodes atdzejojumā publicēti poļu dzejnieka Rišarda Krinicka dzejoļi „Baložainajā Varšavā”.
Kārtējais „Latvju Teksti” numurs uzskatāmi parāda, ka latviešu literatūrai ir spoža nākotne – žurnālā ievietotas trīs interesantas pavisam jaunu dzejnieku Jāņa Vādona, Justīnes Janpaules un Henrika Eliasa Zēgnera dzejoļu kopas. Arī stāsta „Dzelzs” autors Jānis Timošenko vēl ir pavisam jauns. Tāpat jauns ir dramaturgs Jānis Balodis, ko intervējusi Maija Treile. Kārlis Vērdiņš piedāvā savu skatu uz jauno autoru darbošanos dzejā, saukdams viņus – „Pasaules pilsoņi”. Arī žurnāla redaktors Jānis Ozoliņš savā slejā saka: „Galu galā katrai paaudzei ir tiesības izvēlēties savus elkus, tieši tāpat kā pirms gadiem četrdesmit, kad sajūsminātās atbalstītājas pulcējās Ziedoņa vai Vācieša literārajos vakaros.”
Plašu interviju „Atmiņas ir salas aizmiršanas jūrā” ar vācu rakstnieci Katarīnu Hāgenu, kurai Latvijā nesen iznākusi grāmata „Ābolu sēkliņu garša”, sagatavojis Kārlis Cīrulis. Bet Bārbala Simsone un Dainis Leinerts aplūkojuši latviešu spoku un fantastikas stāstus.
Žurnālā publicētas desmit recenzijas par jaunākajiem oriģināldarbiem un tulkotajām grāmatām.
Aktualitāšu nodaļā Guntars Godiņš atskatās uz nesen notikušo ikgadējo Dzejas braucienu, bet Arita Gutāne uz latviešu literatūras tulkojumiem citās valodās. Ir arī krietni daudz anotāciju par jaunākajām grāmatām.
Imants Auziņš uzrakstījis atvadu vārdus dzejniecei un tulkotājai Ludmilai Azarovai.
Žurnāla „Latvju Teksti” izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.