Pasaule ir milzīga un daudzveidīga – mums ir iespēja vērot dažādas ainavas, dzirdēt dažādas skaņas un iepazīt citas kultūras – taču tajā pašā laikā pasaule var likties arī pavisam neliela. Tehnoloģijām nepārtraukti attīstoties, pašreiz ir gaužām vienkārši ceļot uz citām valstīm, apmainīties ar idejām starp dažādiem kontinentiem, vai arī iepazīt citu kultūru pat neizejot no mājām. Mūsdienu globālā sabiedrība saskaras tikai ar dažiem šķēršļiem un, iespējams, ka lielākais no tiem ir valoda.
Pasaule ir milzīga un daudzveidīga – mums ir iespēja vērot dažādas ainavas, dzirdēt dažādas skaņas un iepazīt citas kultūras – taču tajā pašā laikā pasaule var likties arī pavisam neliela. Tehnoloģijām nepārtraukti attīstoties, pašreiz ir gaužām vienkārši ceļot uz citām valstīm, apmainīties ar idejām starp dažādiem kontinentiem, vai arī iepazīt citu kultūru pat neizejot no mājām. Mūsdienu globālā sabiedrība saskaras tikai ar dažiem šķēršļiem un, iespējams, ka lielākais no tiem ir valoda.
Nav nekāds pārsteigums, ka cilvēki izrāda arvien lielāku interesi par svešvalodu apgūšanu, lai pārvarētu šo nozīmīgo barjeru. Svešvalodu pētījumi ir plaša un sarežģīta zinātniskās izpētes joma, un, kaut arī to sniegtā informācija ir tikai vispārēja un nebalstās uz konkrētiem datiem, tā tomēr palīdz saprast, vai dažos no izplatītākajiem mītiem ir arī daļa patiesības.
Angļu valoda ir universāla valoda
Uzskats, ka universāla valoda pastāv, ir tikai hipotētisks, ja tajā visā vairāk iedziļinās. Tomēr jāsaka, ticamība tam, ka angļu valoda ir pasaules universālā valoda, pastāv. Angļu valoda ir otra lielākā dzimtā valoda un ir valsts valoda 70 valstīs. Turklāt angliski runājošās valstis veido aptuveni 40 % no pasaules kopējā nacionālā kopprodukta vērtības.
Angļu valoda ir arī populārākā otrā studētā valoda visā pasaulē, un lielākā daļa izglītoto cilvēku šo valodu apguvusi teicamā vai arī sarunvalodas līmenī. Šajā ziņā, kā arī tādēļ, ka angļu valodu ir salīdzinoši viegli mācīties, varam secināt, ka angļu valoda visdrīzāk tomēr ir universāla valoda.
Angļu valodas kā universālās valodas pieņemšana aizsākās jau pirms vairākiem simtiem gadu līdz ar visā pasaulē plaši zināmo Lielbritānijas impērijas paplašināšanos un kolonizāciju, un mūsdienās šis pieņēmums joprojām turpina apstiprināties, jo ASV nozīmīgi ietekmē politiskos, ekonomiskos un izklaides industrijas procesus visā pasaulē.
Svešvalodās runā ātri
Ir noskaidrots, ka tas ir mīts. Lai gan bieži liekas, ka svešvalodā tiek runāts ātrāk, tas tā lielā mērā tiek uztverts ritmisko atšķirību dēļ, un tam nav nekāda sakara ar sekundē izdotajām skaņām. Tādām valodām kā franču vai spāņu katras zilbes izteikšanai ir vajadzīgs aptuveni vienāds laika sprīdis, turpretī angļu valodā – atšķirīgs, un tas nozīmē, ka šīm valodām ir atšķirīga balss modulācija un ne vienmēr atšķirīgs ātrums. Tādas valodas, kā jau minētās franču vai spāņu bieži vien tiek uztvertas kā ātrākas valodas salīdzinājumā ar iepriekš minēto angļu un tai līdzīgām valodām.
Vienīgi apgūstot valodu bērna vecumā to var tiešām iemācīties
Tā arī nav taisnība. Kā pierādīts, tūkstošiem vai pat miljoniem pieaugušo ir iemācījušies tekoši runāt otrajā svešvalodā. Bet tas tomēr nenozīmē, kas iemācīties otro valodu pieaugušajiem ir tikpat viegli kā bērniem. Eksperti apgalvo, ka labākais laiks otrās valodas apgūšanai ir līdz ar pirmās valodas apgūšanu – sākot ar dzimšanu līdz trīs gadu vecumam. Šajā vecumā bērni var vairāk uztvert, labāk pielāgojas un ir atvērti šāda veida informācijai. Faktiski bērns var vieglāk apgūt otro valodu nekā pieaugušais līdz pubertātes vecumam. Pētījumos atklājies, ka tikai pēc pubertātes vecuma jaunās valodas tiek glabātas atsevišķā mūsu smadzeņu daļā. Tad mums ir jātulko vai jāizmanto dzimtā valoda kā tilts uz otro valodu.
Labākais veids kā apgūt svešvalodu ir runāt tajā
Labākais veids iemācīties runāt svešvalodā varētu būt vienkārši runāt tajā, bet lai valodu iemācītos tekoši ir vajadzīgs kas vairāk. Komunikācija notiek starp vismaz diviem cilvēkiem, tāpēc visu laiku veltot vien runāšanas uzdevumiem, izpratnes spēju apgūšana paliek novārtā. Runāšana vienatnē var radīt tādas problēmas kā nepareizs uzsvars tāpēc, ka šīs svarīgās iemaņas ir saistītas ar klausīšanos un dzimtās valodas runātāju atdarināšanu. Pārlieku lielais uzsvars uz runāšanu traucē uzlabot lasīšanas un rakstīšanas prasmes, kas ir svarīgas, lai labi apgūtu otro valodu.
Angļu valoda nepārtraukti mainās, pielāgojoties tehnoloģiskajiem un kultūras jauninājumiem. Lai gan daži vārdi parādās un arī ātri izzūd, daži tomēr valodā iekļaujas uzreiz, kļūstot par pastāvīgiem tās elementiem. Alekss Brauns, Collins Dictionary Digitālā departamenta vadītājs, par jaunākajām izmaiņām angļu valodā.
Angļu valoda nepārtraukti mainās, pielāgojoties tehnoloģiskajiem un kultūras jauninājumiem. Lai gan daži vārdi parādās un arī ātri izzūd, daži tomēr valodā iekļaujas uzreiz, kļūstot par pastāvīgiem tās elementiem. Izsekot līdzi angļu valodas attīstībai nav nemaz tik viegli. Senāk pagāja vairāki gadi vai pat gadu desmiti, līdz jaunvārds tika iekļauts kādā no vārdnīcām. Laika sprīdis, kas būtu vajadzīgs jauniem terminiem, lai pilntiesīgi ieietu valodas apritē, saīsinājās līdz ar radio un televīzijas parādīšanos, bet īsta revolūcija ir notikusi dažu pēdējo gadu laikā, attīstoties Internetam un citām tehnoloģijām.
Šobrīd angļu valodas attīstība notiek straujāk nekā jebkad agrāk un vārdnīcu izdevēji cenšas nodrošināt līdzsvaru starp vārdnīcu izdošanas biežumu un to ticamību. Sociālie mediji atrodas šo pārmaiņu centrā, cenšoties ātri pielāgoties mūsdienu tendencēm un radīt jaunus vārdus, kas varētu tikt iekļauti modernajās vārdnīcās.
Valodas un sociālo mediju satikšanās
Tieši sociālie mediji bieži ir tie, kas lielā mērā nosaka, kā vārdnīcu izdevēji uzzina par jaunajiem vārdiem. Tā vietā, lai gaidītu līdz jaunie vārdi pakāpeniski iesakņosies valodā caur tradicionālo kanālu starpniecību, modernās vārdnīcas izmanto sociālos medijus, lai cilvēki būtu informēti par jaunajiem vārdiem.
Piemēram, vārdnīcas Collins Dictionary veidotāji ir izmantojuši valodas un sociālo mediju mijiedarbību, lai radītu CollinsDictionary.com un sniegtu iespēju visiem kopā ietekmēt procesus, kas saistīti ar jaunu vārdu iekļaušanu vārdnīcā. Redaktoru komanda sīki pārbauda katru iesniegto vārdu, lai varētu izlemt vai vārds tiks iekļauts vārdnīcā, taču, kamēr tiek pārbaudīts viens vārds, pārbaudāmo vārdu rinda dažu nedēļu laikā jau papildinājusies ar vairāk nekā 2 100 jaunu vārdu ieteikumiem. Jaunieteikto vārdu atbalsta veicināšanai tiek aicināts izmantot sociālos medijus. Būtībā, sociālie mediji tiek izmantoti, lai novērtētu jauno vārdu noturību un popularitāti, sociālie mediji ir arī jaunieteikto vārdu izvirzīšanās kanāls.
Sociālo mediju terminoloģija
Sociālo mediju loma kļuvusi arī nozīmīga jauno vārdu iekļaušanas procesā angļu valodā.
Lielākā daļa vārdu, kuri ieteikti iekļaušanai vārdnīcās ir vai nu termini, kas apzīmē dažādus sociālo mediju aspektus, vai arī vārdi, kas kļuvuši plaši atpazīstami pateicoties tieši sociālajiem medijiem, jo to ietekme uz popkultūru ir ļoti spēcīga.
“Tweeps”, “cyberstalking”, “twitlit un “YOLO” ir tikai daži angļu valodas vārdi, kas radušies sociālo mediju ietekmē un kuri tiek izskatīti ietveršanai vārdnīcās.
Kaut arī tieši nesaistīti ar sociālajiem medijiem, arī citi ieteiktie vārdi kā, piemēram, “Tebowing”, “cray” un “mantyhouse” valodā ir ienākuši ar Facebook, Twitter un citu sociālo vietņu starpniecību. Sociālie mediji nekur nepazudīs. Laikam ejot, šķiet, ka sociālie mediji būs paliekoša ikdienas sastāvdaļa, un lielā mērā ietekmēs angļu valodas attīstību.
Latvijas Literatūras centrs (LLC) sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu kultūras programmas „Latvijas literatūra pasaulē” ietvaros izsludina konkursu “Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai”, kuram var pieteikties līdz šā gada 1. oktobrim.
Latvijas Literatūras centrs (LLC) sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu kultūras programmas „Latvijas literatūra pasaulē” ietvaros izsludina konkursu “Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai”, kuram var pieteikties līdz šā gada 1. oktobrim.
Konkursa nolikums, pieteikuma veidlapa un informācija par konkursa norisi saņemama LLC Rīgā, Pērses ielā 14-8 un arī LLC mājaslapas www.literature.lv sadaļā “Atbalsts ārvalstu izdevējiem”. Pieteikumi jāiesniedz vai janosūta LLC līdz šā gada 1. oktobrim uz adresi Pērses iela 14-8, Rīga, LV-1011.
Kultūras programmas sadaļas “Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai” mērķis ir finansiāli atbalstīt ārvalstu izdevējus Latvijas literatūras, tai skaitā klasikas izdošanā, tādējādi veicinot ārvalstu izdevēju interesi par Latvijas literatūru un tās tulkojumiem. Konkurss tiek organizēts divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Tiesības piedalīties konkursā ir jebkuram ārvalstu izdevējam. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansiālu atbalstu grāmatas izdošanas, tai skaitā arī tulkošanas, izmaksām.