Latviešu alfabēts bērniem (video)

Latviešu alfabēts ir no latīņu alfabēta darināts alfabēts, kuru izmanto, latviešu valodas rakstībā. latviešu alfabētā ietilspt 33 dažādi burti.


"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

Latviešu alfabēts ir no latīņu alfabēta darināts alfabēts, kuru izmanto, latviešu valodas rakstībā. Latviešu alfabētā ietilpst 33 dažādi burti.

 



Vēsturiski latviešu alfabēts ne vienmēr ir izskatījies tāds pats kā mūsdienu alfabēts. Mūsdienu alfabētā izstrūkst tādas kādreiz izmantotas rakstu zīmes un digrafi (no diviem burtiem veidota burtkopa vienas fonēmas (mazākā skaņu valodas vienība, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu) apzīmēšanai) kā Ō, ō, Ŗ, ŗ, Ch, ch.

Šobrīd spēkā esošā latviešu alfabētā ietilpst sekojoši burti:

Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.

Dažreiz alfabētā atsevišķi izdala arī šādus digrafus - Dz, dz, Dž, dž, Ie, ie.

 

Latviešu alfabēta burti un to fonētiskā izruna

Latviešu alfabēts un burtu izruna

Lai lejupielādētu attēlu, piespiediet peles labo taustiņu un izvēlieties Save image as...

Latviešu alfabēts bērniem

Ikviens no mums savu lasīt un rakstītprasmi sācis ar alfabēta burtu apguvi.
Zemāk redzamais video palīdz bērniem, kuri tikko sāk apgūt latviešu rakstību, atpazīt un iemācīties latviešu valodas burtus.




AVOTS: http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvie%C5%A1u_alfab%C4%93ts



TULKOŠANAS PAKALPOJUMI

29
03/2012

Iznācis žurnāla „Latvju Teksti” 2012. gada pavasara numurs

Žurnāla „Latvju Teksti” septītajā numurā literatūras sadaļā latviešu prozas sadaļā atrodams Jāņa Einfelda fragments no topošā romāna „Rīga”, Aivara Tarvida stāsts „AS TIME GOES BY” un Agneses Rutkēvičas daiļdarbs „Melnais uzvalks”. Ārzemju prozas sadaļā iespējams iepazīties ar divu lietuviešu rakstnieku Antana Šķēmas un Romualda Granauska īsstāstiem, ko tulkojis Talrids Rullis.


"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

Žurnāla „Latvju Teksti” septītajā numurā literatūras sadaļā latviešu prozas sadaļā atrodams Jāņa Einfelda fragments no topošā romāna „Rīga”, Aivara Tarvida stāsts „AS TIME GOES BY” un Agneses Rutkēvičas daiļdarbs „Melnais uzvalks”. Ārzemju prozas sadaļā iespējams iepazīties ar divu lietuviešu rakstnieku Antana Šķēmas un Romualda Granauska īsstāstiem, ko tulkojis Talrids Rullis.



Šajā izdevumā publicēti arī Kārļa Vērdiņa, Arta Ostupa, Ulda Bērziņa atdzejotie čehu dzejnieka Jaroslava Seiferta dzejoļi. Īpaša uzmanība numurā pievērsta teātra un kino zinātniecei Valentīnai Freimanei. Plašu interviju ar viņu sagatavojušas Rudīte Kalpiņa un Liāna Langa, bet Ieva Melngalve intervējusi norvēģu rakstnieku Erlennu Lū, kuram nupat Latvijā iznākusi grāmata. Politologs Ivars Ījabs uzrakstījis eseju „Piedod, ja nevari” par vienmēr aktuālo piedošanas tēmu sabiedrībā un politikā. Anda Baklāne un Kārlis Vērdiņš veidojuši pārskatus par prozu un dzeju 2011. gadā.

Tāpat žurnālā publicētas vienpadsmit recenzijas par jaunākajām oriģinālajām un tulkotajām grāmatām, kā arī mūsdienu latviešu dramaturģiju. Plaša ir arī aktualitāšu nodaļa, kas kodolīgi aplūko daiļliteratūras, vēstures un zinātniskās grāmatas. Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga pēc literātu tikšanās šā gada 14. februārī ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un kultūras ministri apkopojis tikšanās laikā fiksētos viedokļus un faktus, kas uzskatāmi raksturo valsts finansējumu nacionālajai rakstniecībai.

Latvju teksti 7. numurs

Žurnālu „Latvju Teksti” var iegādāties lielākajās grāmatnīcās, preses kioskos, veikalā-kafejnīcā „Upe” Vaļņu ielā 26, galerijā „Istaba” K. Barona ielā 31a (cena Ls 1,50), kā arī abonēt Latvijas Pastā (www.pasts.lv), abonēšanas centrā „Diena" (www.acd.lv).

AVOTS: Latvijas Literatūras centrs - www.literature.lv

TULKOŠANAS PAKALPOJUMI

28
03/2012

Poliglots: Es varu runāt 50 valodās

Intervija ar poliglotu par valodu apgūšanas noslēpumiem un to, ko viņš domā par vienas visaptverošas valodas lietošanu globālā mērogā.


"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

'Man bieži jautā, kāds ir mans noslēpums. Patiesība ir tāda, ka es neskaitāmas stundas lasu, mācos un praktizēju gramatiku.'

Valodu apguve

Esmu apmāts ar valodām jau ļoti ilgi. Kad es biju jauns, mana ģimene daudz ceļoja, un mans tētis, autodidaktisks poliglots, nepiespiesti runāja ar ikvienu, kuru mēs satikām, un sarunu laikā droši izmantoja vairākas valodas tās brīvi mainot. Viņa spējas mani ne tikai ļoti iespaidoja, bet arī padarīja pārāk piesardzīgu, turklāt viņš mani neiedrošināja sekot viņa piemēram.
 
 


Es ne pārāk labi apguvu valodu. 11 gadu vecumā man gāja ne visai raiti ar franču valodas apguvi tāpēc gandrīz pārtraucu to mācīties. Bet situācija mainījās, kad es universitātē mācījos vācu valodu. Man patika tulkotie vācu rakstnieku darbi un es vēlējos tos lasīt savā dzimtajā valodā. Kopš tā laika tā ir bijusi mana galvenā motivācija apgūt jaunas valodas. Šī pieredze man bija kā nezināmas pasaules atklāšana. Kad es iemācījos vācu valodu, es vairs nevarēju apstāties un vācu valodas apguvei sekoja franču, latīņu, grieķu un sanskrita valoda. Apmēram 20 gadu vecumā es nolēmu veltīt savu atlikušo dzīvi tam, lai iemācītos tik daudz valodu, cik vien ir manos spēkos.

Man bieži jautā, kāds ir mans noslēpums, un, vai dažiem cilvēkiem ir nosliece uz vārdu un frāžu uztveršanu. Patiesība ir tāda, ka, visticamāk, tās ir ļoti daudzas koncentrēšanās stundas – lasot, mācoties un praktizējot gramatiku, kā arī mans paņēmiens, ko sauc par „apēnošanu”, kas ietver pastaigāšanos svaigā dabā tajā pašā laikā klausoties ierakstītu tekstu un atkārtojot to skaļi. Piecus vai sešus gadus pirms tam, kad es apprecējos un man piedzima bērni, es mācījos 16 stundas dienā. Es transkribēju īru, persiešu, hindu, turku un svahili valodas. Pakāpeniski visas šīs brīnišķīgās valodas sniedza arvien dziļāku izpratni un kļuva pieejams arvien vairāk lielisku darbu.

Poliglots

Tas ir sarežģīti, bet ieguvumi atsver ieguldītās darba stundas. Kad es sāku mācīties spāņu valodu, piemēram, bija brīdis, kad „ikdienas valoda’’ – kuru biju dzirdējis sev apkārt, kad es augu – pēkšņi sevi man pilnībā atklāja, it kā manas ausis būtu atbrīvotas no sēra. Tas ir tas, pēc kā es tik ļoti tiecos – es ātri apgūstu eiropiešu, ģermāņu vai romāņu valodas – un tas izraisa atkarību. Kaut kas līdzīgs notika, kad es pirmoreiz aizbraucu uz Zviedriju – es nekad nebiju mācījies zviedru valodu, bet, kad es to dzirdēju, šķita, ka šī valoda apvieno valodu elementus, kuri man bija labi zināmi. Es mācījos tikai trīs nedēļas un jau varēju uzturēt sarežģītas sarunas. Vairums cilvēku vēlētos zināt kaut daļu no tā visa, bet es uzskatu, ka pats vēl aizvien atrodos tikai pašā kalna pakājē. Kāpšana kalnā – lai valoda plūstu dabiski – vienmēr aizņem vairākus gadus.

Tagad es varu lasīt apmēram 36 valodās un vairumā no tām runāt tekoši, bet esmu mācījies daudz vairāk. Jo vairāk valodu tu zini, jo vairāk tu redzi, cik saistītas tās ir.

Eksotiskas valodas var būt lielāks izaicinājums. Es strādāju par profesoru Korejā astoņus gadus un tas aizņēma gandrīz desmit gadus, lai manas korejiešu valodas prasmes tiktu attīstītas tuvu dabiskam līmenim. Mēs tagad dzīvojam Singapūrā, un mājās ar saviem dēliem es runāju franciski, ja vien mana korejiešu sieva nav tur. Tādā gadījumā mēs izmantotu angļu valodu. Ja mēs nevēlamies, lai mūsu bērni saprot visu, ko mēs runājam, mēs izmantojam korejiešu valodu.

Pēc dabas es neesmu visai sabiedrisks cilvēks, un kādreiz man sagādāja grūtības kontaktēties ar dzimtās valodas runātājiem viņu valodā. Bet, lai liktu valodai kļūt izteiksmīgai, tev ir tajā jārunā un tā „jāizdzīvo”. Tagad esmu aptvēris, ka tad, ja esmu aizrāvies ar kādu valodu, es varu kļūt arī par visai pļāpīgu cilvēku.

Es domāju, ka valodu zināšanas padara mani vērtīgāku un pašapzinīgāku. Ja rīt es tiktu nolaupīts un nokļūtu svešā vietā, pieļauju, ka būtu tikai daži pavisam attāli nostūri, kuros ar manām zināšanām būtu par maz, lai es varētu sekmīgi sarunāties.

Mani aizvien vairāk piesaista mirušas un apdraudētas valodas, un es vēlos izveidot daudzvalodu akadēmiju, kur var satikties un attīstīties cilvēki ar līdzīgām interesēm. Es esmu mācījies esperanto valodu, un, kaut arī es varu iztēloties priekšrocības, kuras sniedz valoda, kuru zinātu visā pasaulē, es uzskatu, ka daudzu īpatnību un krāsu, kuras mums piedāvā dažādās pasaules valodas, zudums padarītu pasauli par mazāk interesantu vietu. Tas būtu tā, kā apmeklēt botānisko dārzu, kur būtu tikai viena veida augs – šāda perspektīva man nemaz nešķistu simpātiska.

AVOTS: http://www.guardian.co.uk/lifeandstyle/2012/mar/16/i-speak-50-languages-experience



TULKOŠANAS PAKALPOJUMI

27
03/2012