Vai tevi mulsina tādi vārdi, kā „LOL” vai “tweet”? Vai tu esi #satraukts, kad #cilvēki izmanto #pirms noteiktiem vārdiem? Pierodi pie tā! Izrādās, ka daudzas no šīm frāzēm, akronīmiem, emocijzīmēm ;), visi mūsu sociālo mediju laikmeta produkti kļūst par daļu no izmantotajiem vārdiem valodā.
Vai tevi mulsina tādi vārdi, kā "LOL" vai “tweet”? Vai tu esi #satraukts, kad #cilvēki izmanto #pirms noteiktiem vārdiem? Pierodi pie tā! Izrādās, ka daudzas no šīm frāzēm, akronīmiem, emocijzīmēm ;), visi mūsu sociālo mediju laikmeta produkti kļūst par daļu no izmantotajiem vārdiem valodā.
“Sociālie mediji, e-pasts, visi sakaru līdzekļi mūsdienās ir ātrāki, nekā tas bija agrāk, „uzskata Pīters Sokolovskis, lielās Merriam-Webster vārdnīcas redaktors. Vārdu iekļaušana vārdnīcā aizņēma 20 līdz 50 gadus. Tagad tas norisinās ātrāk tāpēc, ka arī mūsu sakari ir ātrāki.”
Kopā ar jaunu sociālo mediju rodas jauns vārdu krājums. Cilvēkiem aizvien vairāk aizraujoties ar internetu, lai izteiktu savas personiskās domas, tiešsaistes lietotāji savas interneta vietnes sāka dēvēt par „emuāriem”, kas biežāk tiek saukti par "blogiem". Zibenīga tiešsaistes ziņojumapmaiņa radīja akronīmu sprādzienu: LOL (skaļa smiešanās), OMG (žēlīgais Dievs), un BFF (labākie draugi uz visiem laikiem) ir tikai daži no daudziem piemēriem. Tajā pašā laikā tādas organizācijas kā Facebook deva jaunu nozīmi vārdiem, "wall" vai "poke". To pašu izdarīja arī Twitter ar vārdu "tweet".
Dažreiz "tā ir problēma iesācējiem," uzskata Ksiaoju Ženg (Xiaoju Zheng), Nortvesternas universitātes valodniecības doktorante, kuras disertācijā pētīts sociālais tīkls Twitter. Viņa norāda, ka pat tad, kad kāds iegūst zināšanas par svešvalodu, jauni vārdi un pat iepriekšējo vārdu kombinācijas tiek veidotas visu laiku. Piemēram, vārds "twug" ir morfoloģiska vārdu twitter un hug saplūšana.
Bet kāpēc noteikti vārdi, kuri tiek izmantoti tiešsaistē, ienāk valodā uz palikšanu, turpretim citi pazūd vārdu krājuma "bezdibenī"?
Slavenības, sabiedriski darbinieki vai populāras grupas, kuras citi cenšas kopēt, lai tiem līdzinātos, bieži nosaka valodas lietošanas tendences, uzskata Braiss Roberts (Brice Roberts), Ohaio Valsts universitātes valodniecības doktorants. "No otras puses, pētījumi rāda, ka cilvēki dažkārt lieto vai rada vārdus, lai īpaši uzsvērtu savu unikalitāti, atšķirtību no kādas konkrētas grupas".
Daudzi vārdi neiegūst popularitāti. Noširas uzņēmējs, kurš māca uzvedības prasmes Nortvesternā, par tādu piemēru min vārdu "nexted". "Interneta lietotājiem atsevišķas socializēšanās programmas ļāva vai nu runāt ar cilvēku vai noklikšķināt uz pogas „Next” un savienoties uz labu laimi ar kādu citu cilvēku. Cilvēki sāka lietot vārdu ”nexted”, lai apzīmētu ātru partneru nomaiņu. Vārds bija populārs apmēram sešus līdz deviņus mēnešus, bet tad ātri izzuda. Google meklētāja rezultātos vārds ‘’nexted’’ tiek atspoguļots arvien retāk".
Vārdus, kuri nonāk modē, nav noteikti jādarina gudriem datora lietotājiem, bet to var darīt arī parasti cilvēki.
Kāda no Robertsa studentēm Ohaio štatā uzskata, ka viņa un viņas draugi ir radījuši jaunus simbolus. Lai gan daudzi interneta lietotāji izmanto <3, lai radītu sirds simbolu (“Es <3 tevi”), šī studente un viņas draugi izmantoja <4 vai <5 vai <6, lai izteiktu vēl augstāku simpātiju un mīlestības pakāpi.
Roberts uzskata, ka cilvēki atrod īpatnējus veidus, lai sevi izteiktu, izdomājot akronīmus, frāzes un pat emocijzīmes, simbolus, kuri tiek izmantoti, lai radītu tādas sejas izteiksmes, kā : - ) vai :’( . Emocijzīmes nākotnē varētu kļūt vēl populārākas nekā tas jau ir tagad, lai novērstu pārpratumus e-pastos vai tiešsaistes ziņojumapmaiņā, kad žestu valoda ir vizuāli iztrūkstoša, viņš uzskata.
Tātad, kaut arī daudzi varētu domāt, ka emocijzīmes un akronīmi būtībā iznīcina mūsu valodu, citi varētu iebilst, ka tie mūsu komunikāciju padara dzīvāku.
Rūpniecības apvērsuma laikā cilvēki sāka runāt par pasauli kā labi ieeļļotu mehānismu. Vārdi, kuri nepastāvēja iepriekš, radās dažādos jaunos kontekstos. Pēc tam 20.gs. 60.gados pasauli pakāpeniski sāka uzskatīt par dzīvu būtni. Sabiedrību sāka uzskatīt par dzīvu organismu, kurai nepieciešama kopšana. Tas ir vislabāk redzams 20.gs. 60.gadu hipiju valodā un kopienu kustībās.
Mūsdienās, kad internets mums ļauj sazināties Skaipā ar karavīriem Tuvajos Austrumos vai sadraudzēties ar attāliem radiniekiem, jēdziens „tīkls” ir kļuvis par metaforu.
Tā kā internets ir cieši saistīts ar globalizācijas procesiem, angļu valoda ir kļuvusi par dominējošo interneta valodu. 2012. gadā gandrīz 537 miljoni interneta lietotāju tiešsaistē runā angliski.
Francijā dažādas komitejas un organizācijas ir izveidotas ar mērķi pasargāt franču valodu no angļu valodas ietekmes. Forum Francophone International, kas veidots 2001. gadā, darbojas, lai pasargātu franču valodu un „neļautu tai kļūt par angļu valodas dialektu”.
Par spīti tam, ko daži skaidro kā "tiešsaistes imperiālismu", ir paredzams, ka laiki mainīsies. Drīz internetā būs vairāk ķīniešu interneta lietotāju, nekā angļu valodā runājošu lietotāju, un būs ļoti interesanti redzēt, kādi jauni vārdi parādīsies interneta vidē.
Kaut arī lietotājus var mulsināt brīži, kad tie Facebook saņem uzaicinājumu draudzēties no vecmammas labākā drauga, vai mulsinoša birka tiek pievienota fotogrāfijai, kura liek nosarkt, domājams, ka nākotnē arvien vairāk laika cilvēki pavadīs internetā.
"Protams, arvien vairāk cilvēku uzturas tiešsaistē", uzskata Roberts. "Mūsdienās cilvēki skatās televīziju Hulu tīmekļa vietnē. Internets arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē".
Bet, tā kā internets aizvien vairāk iekļaujas mūsu ikdienas dzīvē, vai mēs riskējam zaudēt savu valodu?
Džonatans Kīts, Sanfrancisko eksperimentālais filozofs, uzskata, ka tieši valoda ietekmē tehnoloģiju. Kīta jaunākajā grāmatā “Virtual Words: Language on the Edge of Science and Technology” aprakstīts, kā mūsdienu sabiedrībā tiek veidoti jauni vārdi.
"Vārdi var padarīt abstraktu ideju konkrētu," viņš uzskata, "vai vismaz panākt, lai cilvēki par šo ideju var sākt runāt. Tie var veicināt zinātnisku atklājumu."
Roberts, kurš ir tikai savas karjeras sākumpunktā, ir pozitīvi noskaņots par valodas nākotni.
"Vairums valodnieku uzskata, ka mēs neesam briesmās. Valoda vienmēr mainīsies un attīstīsies. Tā pavisam noteikti nemazinās mūsu spēju sazināties citam ar citu."
Latviešu alfabēts ir no latīņu alfabēta darināts alfabēts, kuru izmanto, latviešu valodas rakstībā. Latviešu alfabētā ietilpst 33 dažādi burti.
Vēsturiski latviešu alfabēts ne vienmēr ir izskatījies tāds pats kā mūsdienu alfabēts. Mūsdienu alfabētā izstrūkst tādas kādreiz izmantotas rakstu zīmes un digrafi (no diviem burtiem veidota burtkopa vienas fonēmas (mazākā skaņu valodas vienība, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu) apzīmēšanai) kā Ō, ō, Ŗ, ŗ, Ch, ch.
Šobrīd spēkā esošā latviešu alfabētā ietilpst sekojoši burti:
Dažreiz alfabētā atsevišķi izdala arī šādus digrafus - Dz, dz, Dž, dž, Ie, ie.
Latviešu alfabēta burti un to fonētiskā izruna
Lai lejupielādētu attēlu, piespiediet peles labo taustiņu un izvēlieties Save image as...
Latviešu alfabēts bērniem
Ikviens no mums savu lasīt un rakstītprasmi sācis ar alfabēta burtu apguvi. Zemāk redzamais video palīdz bērniem, kuri tikko sāk apgūt latviešu rakstību, atpazīt un iemācīties latviešu valodas burtus.
Žurnāla „Latvju Teksti” septītajā numurā literatūras sadaļā latviešu prozas sadaļā atrodams Jāņa Einfelda fragments no topošā romāna „Rīga”, Aivara Tarvida stāsts „AS TIME GOES BY” un Agneses Rutkēvičas daiļdarbs „Melnais uzvalks”. Ārzemju prozas sadaļā iespējams iepazīties ar divu lietuviešu rakstnieku Antana Šķēmas un Romualda Granauska īsstāstiem, ko tulkojis Talrids Rullis.
Žurnāla „Latvju Teksti” septītajā numurā literatūras sadaļā latviešu prozas sadaļā atrodams Jāņa Einfelda fragments no topošā romāna „Rīga”, Aivara Tarvida stāsts „AS TIME GOES BY” un Agneses Rutkēvičas daiļdarbs „Melnais uzvalks”. Ārzemju prozas sadaļā iespējams iepazīties ar divu lietuviešu rakstnieku Antana Šķēmas un Romualda Granauska īsstāstiem, ko tulkojis Talrids Rullis.
Šajā izdevumā publicēti arī Kārļa Vērdiņa, Arta Ostupa, Ulda Bērziņa atdzejotie čehu dzejnieka Jaroslava Seiferta dzejoļi. Īpaša uzmanība numurā pievērsta teātra un kino zinātniecei Valentīnai Freimanei. Plašu interviju ar viņu sagatavojušas Rudīte Kalpiņa un Liāna Langa, bet Ieva Melngalve intervējusi norvēģu rakstnieku Erlennu Lū, kuram nupat Latvijā iznākusi grāmata. Politologs Ivars Ījabs uzrakstījis eseju „Piedod, ja nevari” par vienmēr aktuālo piedošanas tēmu sabiedrībā un politikā. Anda Baklāne un Kārlis Vērdiņš veidojuši pārskatus par prozu un dzeju 2011. gadā.
Tāpat žurnālā publicētas vienpadsmit recenzijas par jaunākajām oriģinālajām un tulkotajām grāmatām, kā arī mūsdienu latviešu dramaturģiju. Plaša ir arī aktualitāšu nodaļa, kas kodolīgi aplūko daiļliteratūras, vēstures un zinātniskās grāmatas. Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga pēc literātu tikšanās šā gada 14. februārī ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un kultūras ministri apkopojis tikšanās laikā fiksētos viedokļus un faktus, kas uzskatāmi raksturo valsts finansējumu nacionālajai rakstniecībai.
Žurnālu „Latvju Teksti” var iegādāties lielākajās grāmatnīcās, preses kioskos, veikalā-kafejnīcā „Upe” Vaļņu ielā 26, galerijā „Istaba” K. Barona ielā 31a (cena Ls 1,50), kā arī abonēt Latvijas Pastā (www.pasts.lv), abonēšanas centrā „Diena" (www.acd.lv).
AVOTS: Latvijas Literatūras centrs - www.literature.lv
.jpg "Latviešu alfabēts un burtu izruna")
