Tulkošanas birojs "Rīgas tulki" nodrošina plaša spektra profesionālus tulkošanas pakalpojumus. Sazinies ar mums pa e-pastu info@rigastulki.lv vai zvani 25904727, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!
2012. gada 16.februārī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā notika ikgadējais Tulkotāju balvas pasniegšanas pasākums, kurā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs darīja zināmu aizvadītā gada labāko latviešu un igauņu literatūras tulkotāju. Šoreiz balvu saņēma tulkotājs no Igaunijas Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun) par Noras Ikstenas romāna „Jaunavas mācība” tulkojumu igauņu valodā. Tulkošanas konkursa noslēguma pasākumā oficiālās vizītes laikā piedalījās arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet).
„Es gribu cerēt, ka šī tradīcija, kas jau ir labi iesakņojusies, arī tālāk veicinās kā latviešu, tā igauņu literatūras tulkošanu, kultūras sakarus un ļaus mums labāk iepazīt vienam otra garīgo pasauli,” savā uzrunā uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. „Šis ir brīdis, kad varam ieskatīties viens otra dvēselē.”
Igaunijas ārlietu ministrs U.Paets savā uzrunā izteica prieku, ka šogad balvu iegūst tulkotājs no Igaunijas. „Kalevs Kalkuns ir ļoti bagātinājis Igaunijas kultūru ar to, ka devis iespēju ieskatīties latviešu kultūras bagātībās,” uzsvēra ministrs.
Saskaņā ar konkursa nolikumu šīs balvas pasniegšanu ik gadu pārmaiņus rīko Latvijas un Igaunijas puse, un šogad konkursu rīko Latvijas puse. Konkurss notiek jau trešo gadu. Tulku balvu 2010.gada saņēma tulkotāja Maima Grīnberga, bet 2011.gadā Guntars Godiņš.
Diemžēl slimības dēļ pats tulkošanas konkursa laureāts K.Kalkuns nevarēja ierasties uz Tulkotāju balvas pasniegšanas ceremoniju, tāpēc viņa pateicības runu latviešu un igauņu valodā nolasīja tulkotāja Anna Žīgure:
"Godājamais Latvijas Ārlietu ministr Edgar Rinkēvič!
Lugupeetud Eesti välisminister Urmas Paet!
Dāmas un kungi!
Es pateicos Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijām par man parādīto godu.
Vēlos atcerēties savu tulkotāja ceļu.
Ēsmu dzimis un audzis netālu no Latvijas robežas Vītinā. Pa dzimtas mājas logiem redzēju skaistos Korneta kalnus, kas pacēlās 10 kilometrus tālāk. Kaut gan ar latviešiem mūsu ģimenei nebija nekādu kontaktu, Rīga bija pirmā pilsēta, ko ieraudzīju. Proti, mums bija tāda spēle — lielākie zēni jautāja: Vai gribi redzēt Rīgu? - Ja, protams, ka gribu redzēt. Tad viņi saķēra mani aiz ausīm un pacēla gaisā: "Te tev Rīga!", viņi teica.
Latviešu valodu iemācījos pats, dabūju kādu pašmācības grāmatu krievu valodā, sāku lasīt avīzes, iepazinos ar latviešiem. Tartu Universitātē mani mazliet apmācīja profesors Pauls Ariste. Mana šaurākā specialitāte bijā Dienvidigaunijas dialekti un darba vadītājs, profesors Arnolds Kasks uzskatīja, ka šajos dialektos ir tik daudz latviešu vārdu, ka man vajadzētu doties studēt uz Latvijas Universitāti. Biju jau gatavs braucējs, kad universitātes zinātniskā padome atklāja, ka Rīgā jau mācās viens igaunis, un divi latviešu valodas speciālisti Igaunijas PSR nav vajadzīgi.
Sāku tulkot avīzēm, Tartu laikraksts Edasi publicēja dažus manus tulkojumus. Pirmais garākais stāsts bija Leona Dumbera "Plēvspārņi", ko iespieda žurnāls Noorus. Pirmā grāmata bija Andra Pūriņa "Nevaicājat man neko". Šī Igaunijā bija ļoti aktuāla tēma, un dažādas skolas mani vairākkārt aicināja uzstāties. Igaunijas rakstnieki nerakstīja tā, lai jaunieši justos uzrunāti. Pēc tam, kad biju pārtulkojis Vladimira Kaijaka un Māras Svīres novelēs, mani aicināja uz bibliotēkām runāt par latviešu literatūru. Pēdējo reizi tas notika pirms pāris gadiem, kad manā tulkojumā iznāca Jāņa Lejiņa "Zīmogs sarkanā vaskā."
Igauņu lasītājiem ir gājuši pie sirds reālistiskie un tuvie sižeti un atpazīstamā vide. Bieži saskāros ar zemtekstu, kas bija tikpat nozīmīgs, kā teksts. Centos to saglabāt! Igauņi labprāt arī tagad lasītu kaut ko vairāk no latviešu literatūras, bet apgādi nepiedāvā, jo baidās, ka grāmatas nepirks. "Zīmogs sarkanā vaskā" tomēr vairākas nedēļas, bija starp 10 vispirktākajām grāmatām.
Kad iesāku tulkot, no latviešu valodas igauniski tulkoja Agnese Kerge, Karls Abens, Oskars Kuningass, Valli Helde, Ita Saks. Nu viņi visi Mūžībā, Valli Helde nomira pagājušajā nedēļā. Tomēr latviešu valodas pratēji Igaunijā ir joprojām. Diemžēl apgādi raugās tālāk pasaulē, un nesaskata, ka interesantā un savdabīgā latviešu literatūra rodas tepat blakus.
Vēlreiz pateicos.
Kalevs Kalkuns
2012. gada 15. februārī."
AVOTS: www.am.gov.lv
Tulkošanas birojs "Rīgas tulki" nodrošina plaša spektra profesionālus tulkošanas pakalpojumus. Sazinies ar mums pa e-pastu info@rigastulki.lv vai zvani 25904727, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!
