Arhīva izrakstu un citu arhīva dokumentu tulkošana

Bieži vien arhīvu dokumenti nav sastādīti latviešu valodā un ir izdoti krievu vai kādā citā svešvalodā. Uzsākot tiesvedību vai kārtojot citas formalitātes svešvalodā sastādītiem dokumentiem nepieciešami tulkojumi, kuri apstiprināti ar zvērināta tulka parakstu un/vai zvērināta notāra apliecinājumu. Vēršoties tulkojumu birojā "Rīgas tulki", jūsu arhīva dokumenti tiks iztulkoti un apliecināti saskaņā ar augstākajiem standartiem un spēkā esošo likumdošanu.


"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!


Latvijas Valsts arhīvs pēc fizisko un juridisko personu pieprasījuma izsniedz sekojošus dokumentus:

- arhīva izziņas, pamatojoties uz arhīvā esošajiem dokumentiem;
- arhīva dokumentu izrakstus un norakstus;
- arhīva dokumentu kopijas.

Bieži vien arhīvu dokumenti nav sastādīti latviešu valodā un ir izdoti krievu vai kādā citā svešvalodā. Uzsākot tiesvedību vai kārtojot citas formalitātes svešvalodā sastādītiem dokumentiem nepieciešami tulkojumi, kuri apstiprināti ar zvērināta tulka parakstu un/vai zvērināta notāra apliecinājumu. Vēršoties tulkojumu birojā "Rīgas tulki", jūsu arhīva dokumenti tiks iztulkoti un apliecināti saskaņā ar augstākajiem standartiem un spēkā esošo likumdošanu.


arhīva dokumentu tulkošana

Pamata izziņu veidi, kurus iespējams saņemt LVA, ir sekojoši:


1) Par īpašuma nacionalizāciju Latvijā 1940. - 1941. gadā.

2) Par Latvijas iedzīvotāju evakuēšanos (neattiecas uz deportācijām) uz PSRS 1941. gada jūnijā.

3) Rīgas pilsētas un rajonu, kā arī Jūrmalas izpildu komiteju lēmumi un rīkojumi par:

- zemes gabalu piešķiršanu (samazināšanu, atsavināšanu) ģimenes dārziņiem un garāžu celtniecībai; dzīvokļu piešķiršanu;
- adopciju un aizbildņu iecelšanu;
- patentu piešķiršanu individuālā darba veikšanai (līdz 1993. gadam).

4) Par pierakstu no Rīgas un Jūrmalas nojaukto ēku mājas grāmatām:

- Latgales priekšpilsētas (Maskavas raj.) no 1944. gada līdz 1991. gadam;
- Ziemeļu raj. (Oktobra raj.) no 1962. gada līdz 1990. gadam;
- Centra raj. (Kirova raj.) no 1944. gada līdz 1996. gadam;
- Jūrmalas raj. no 1945. gada līdz 1957. gadam.

5) Par LPSR un LR Augstākās tiesas, Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu un Jūrmalas tautas tiesu spriedumiem un lēmumiem krimināllietās un civillietās.

6) Par darba stāžu atsevišķās iestādēs un uzņēmumos.
Par darba stāžu iestādēs un uzņēmumos jāinteresējas arī Personāla dokumentu valsts arhīvā.

7) Par mācībām augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs (personu lietas):

- Latvijas Valsts konservatorijā;
- Latvijas Mākslas akadēmijā;
- Rīgas uzskaites un kredīta tehnikumā.

8) Par atrašanos koncentrācijas nometnēs Vācijā, ja persona, pirms atgriešanās Latvijā, reģistrēta PSRS pārbaudes - filtrācijas nometnē vai punktā Vācijā.

9) Par atrašanos piespiedu darbos Vācijā, ja persona pirms atgriešanās Latvijā, reģistrēta PSRS pārbaudes - filtrācijas nometnē vai punktā Vācijā.

10) Par atrašanos PSRS filtrācijas nometnēs.

11) Par atrašanos sabiedroto karaspēka gūstā pēc dienesta vācu armijā (latviešu SS leģionā), ja persona pirms atgriešanās Latvijā, reģistrēta PSRS pārbaudes - filtrācijas nometnē vai punktā.

12) Par dienestu vācu armijā (latviešu SS leģionā), ja persona nosūtīta uz PSRS pārbaudes - filtrācijas nometni.

Ja persona nav bijusi PSRS pārbaudes - filtrācijas nometnē, tad izziņu par dienestu vācu armijā (latviešu SS leģionā) izsniedz Latvijas Valsts vēstures arhīvā.

Otrā pasaules kara laikā vācu formējumos dienējušām personām sociālā kaitējuma atlīdzības jautājumos jāinteresējas
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Lāčplēša ielā 70a, Rīgā, LV-1011. Tālrunis: 7286586.

13) Par atrašanos PSRS ieslodzījuma vietās par inkriminētajiem politiskajiem noziegumiem.

14) Par atrašanos administratīvajā izsūtījumā PSRS.

15) Par piedalīšanos nacionālajā pretošanās kustībā.

Atzinumus, kuri nepieciešami politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu iegūšanai, izsniedz Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija, Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010. Tālrunis: 7214510.

16) Par Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā kritušajiem padomju armijas karavīriem.

17) Par notariālās darbības dokumentiem no Rīgas un Jūrmalas valsts notariāta kantoriem laikposmā no 1944. gada līdz 1993. gada augustam.

AVOTS: http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=4301

"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

11
01/2012

Dokumentu, kuri sastādīti un izdoti svešvalodā, iesniegšanas kārtība Latvijas Republikas oficiālajās iestādēs

Svešvalodā izdoti dokumenti var būt 2 veidu: 1) privāti dokumenti; un 2) publiski dokumenti. Dokumentu, kas sastādīti svešvalodā, iesniegšanas kārtība LR oficiālajās iestādēs ir sekojoša.


"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

Svešvalodā (piemēram, ārvalstīs) izdoti dokumenti var būt 2 veidu:


1. privāti dokumenti;
2. publiski dokumenti.

Privātu dokumentu iesniegšanas kārtība valsts iestādēs


Atbilstoši Valsts valodas likumam dokumentus, kuri sastādīti svešvalodā, no personām pieņem valsts iestādē izskatīšanai, ja tiem ir pievienots tulkojums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. MK 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr. 291 „Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā”, ja vien likumdošana nenosaka, ka ir nepieciešams notariāli apliecinātu dokumenta tulkojums vai noteikta cita kārtība. Saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu, apliecinot dokumenta tulkojuma pareizību, tulks tulkojuma pēdējā lapā aiz teksta noformē apliecinājuma uzrakstu valsts valodā. Apliecinājuma uzrakstā ir jābūt ietvertiem:
1) ar lielajiem burtiem rakstīti vārdi "TULKOJUMS PAREIZS";
2) tulka vārds, uzvārds un personas kods;
3) tulka paraksts;
4) apliecinājuma vietas nosaukums;
5) apliecinājuma datums.

Attiecībā uz ārvalstīs izdotiem privātiem dokumentiem piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz privātajiem dokumentiem, kas izdoti Latvijas Republikā.

Publisku dokumentu iesniegšanas kārtība valsts oficiālajās iestādēs


Saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par publiskiem dokumentiem atzīstami:
1) dokumenti, ko izdevusi valsts iestāde vai amatpersona, kas saistīta ar valsts tiesām vai tribunāliem, t.sk. dokumenti, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesu izpildītājs;
2) administratīvie akti;
3) notariālie akti;
4) oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju, vai par faktu, ka tas pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta autentiskuma apliecinājumi.

Jāņem vērā, ka visiem publiskajiem dokumentiem, kas sastādīti svešvalodā, tos iesniedzot valsts iestādēs, ir jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums.

Apostila paraugs

Publisko dokumentu legalizācija


Atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumam, ārvalstīs izdots publisks dokuments iegūst juridisku spēku Latvijas Republikā, ja tas ir legalizēts. Dokumentu īstuma apliecināšana (legalizācija) nozīmē paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, ko veic konsulārā amatpersona, lai vienā valstī sastādīti dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Dokumenta legalizācijas procedūra ir vienkāršota Hāgas konvencijas dalībvalstīs. Hāgas konvencijas dalībvalstī izdotam publiskam dokumentam nav jāpiemēro sarežģītā dokumenta legalizācijas procedūra, bet saskaņā ar Hāgas konvencijas 3. panta pirmo daļu ir jāpievieno noteiktas formas apliecinājums (Apostille). Ja publisks dokuments ir izsniegts ārvalstī, kura nav Hāgas konvencijas dalībvalsts, to legalizē kārtībā, kuru nosaka Ministru kabineta noteikumi. Dokumenta legalizācijas neskaidros jautājumus var noskaidrot Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Publiskie dokumenti, kuriem nav nepieciešama legalizācija


Saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likuma 3. panta otro daļu no 2010. gada 24. novembra ir atcelta dokumentu legalizācijas prasība dokumentiem, kuri ir izsniegti Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs un Šveices Konfederācijā. Tas nozīmē, ka šajās valstīs izsniegtajiem dokumentiem nav nepieciešami nekādi papildus apstiprinājumi (nav nepieciešama legalizācija vai „apostille”) to izmantošanai Latvijā.
Minētais attiecas uz šādām valstīm: Austrija, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Šveice.

Arī publiskiem dokumentiem, ko ir izdevušas valstis, ar kurām Latvija ir noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumu, nav nepieciešams nekāds īpašs noformējums vai apliecinājums, ja šo dokumentu ir izdevusi kompetenta konkrētās valsts iestāde vai amatpersona un tas ir apzīmogots ar valsts ģerboņa zīmogu. Minētās attiecas uz šādām valstīm: Krievija, Polija, Ukraina, Moldova, Uzbekistāna, Baltkrievija, Lietuva, Igaunija (līgumu 13. punkts).

 



Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā

Ministru kabineta noteikumi Nr.291, Rīgā 2000.gada 22.augustā (prot. Nr.39 43.§)
Izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 10.panta trešo daļu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā var tikt apliecināts dokumenta tulkojums valsts valodā, ja normatīvajos aktos nav noteikts iesniegt notariāli apliecinātu dokumenta tulkojumu vai nav noteikta cita kārtība.
2. Aizliegts apliecināt:
2.1. pases, to aizstājoša dokumenta, dienesta apliecības, deputāta apliecības, politiskās un sabiedriskās organizācijas biedra kartes tulkojuma pareizību;
2.2. tāda dokumenta tulkojumu, kurš ir rakstīts ar zīmuli vai uz vairākām lapām, ja tās nav sanumurētas, caurauklotas un to skaits nav apliecināts ar dokumenta izsniedzēja zīmoga nospiedumu un kompetentas amatpersonas parakstu, kā arī tāda dokumenta tulkojumu, kurā ir neatrunāti labojumi, dzēsumi un svītrojumi.
3. Prasība par dokumenta lapu caurauklošanu, zīmoga nospieduma un kompetentas amatpersonas parakstu nav attiecināma uz dokumentu, kura autors ir fiziska persona.
4. Valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (turpmāk — iestāde) dokumentu svešvalodā izskata, ja fiziskā vai juridiskā persona dokumentu ir iesniegusi iestādē atbilstoši tās kompetencei, pievienojot arī dokumenta tulkojumu valsts valodā.
5. Iestādē drīkst iesniegt tikai dokumenta oriģinālu vai notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta atvasinājumu (norakstu, izrakstu vai dublikātu).
6. Apliecinot dokumenta tulkojuma pareizību, tulks tulkojuma pēdējā lapā aiz teksta noformē apliecinājuma uzrakstu valsts valodā. Apliecinājuma uzrakstā ir:
6.1. ar lielajiem burtiem rakstīti vārdi "TULKOJUMS PAREIZS";
6.2. tulka vārds, uzvārds un personas kods;
6.3. tulka paraksts;
6.4. apliecinājuma vietas nosaukums;
6.5. apliecinājuma datums.
7. Par kaitējumu, kas radies dokumenta tulkojuma nepareizības dēļ, tulks atbild likumā noteiktajā kārtībā.
(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.6)
8. Noteikumu ievērošanu pārrauga Valsts valodas centrs.
9. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.septembri.

Procedures for the Certification of Document Translations in the Official Language

Ministru kabineta noteikumu Nr.291 tulkojums angļu valodā

Issued pursuant to Section 10, Paragraph three of the Official Language Law

1. These Regulations prescribe the procedures, by which a document translation may be certified in the official language, if it has not been specified in regulatory enactments to submit a notarially certified translation of the document or other procedures have not been specified.
2. It is prohibited to certify:
2.1. the veracity of the translation of a passport, a document replacing the passport, a service identification document, a certificate of a deputy, a membership card of a political and social organisation;
2.2. the translation of such document, which has been written in pencil or on several sheets, if they are not numbered, bound together and the number thereof is not certified by a stamp of the seal of the issuer of the document and a signature of a competent official, as well as the translation of such document, which includes unstipulated amendments, erasures and deletions.
3. Requirement regarding the binding of the sheets of a document, a stamp of the seal and signature of a competent official shall not be applicable to a document, the author of which is a natural person.
4. State and local government institutions, courts and institutions belonging to the court system, as well as State and local government undertakings (companies) (hereinafter – an institution) shall examine a document in a foreign language, if a natural person or a legal person has submitted the document to the institution according to the competence thereof, and has also appended a translation of the document in the official language.
5. Only the original of a document or a notarially certified derivation (a true copy, an excerpt or a duplicate) of the respective document shall be submitted to an institution.
6. In certifying the veracity of a document translation, a translator shall draw up a certification note in the official language on the last page of the translation below the text. The certification note shall include:
6.1. the words “TULKOJUMS PAREIZS” [the translation is correct] in capital letters;
6.2. the given name, surname and personal identity number of the translator;
6.3. the signature of the translator;
6.4. the name of the place of certification; and
6.5. the date of certification.
7. A translator shall be liable for the harm resulting from the inaccuracy of a document translation in accordance with the procedures specified by law. [6 January 2004]
8. Compliance with these Regulations shall be monitored by the State Language Centre.
9. These Regulations shall come into force on 1 September 2000.



AVOTI:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=10127
http://www.ur.gov.lv/?saite=dokumenti-svesvaloda.html&drukat=drukat

"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

10
01/2012

Trešo gadu pēc kārtas tiek rīkots konkurss igauņu un latviešu tulkotājiem

Pieteikumus konkursam var iesniegt līdz 2012. gada 31. janvārim, sūtot pieteikumus uz e-pastu mfa.cha@mfa.gov.lv (ar norādi "Latviešu un igauņu valodas tulkotāju balvai"). Konkursa balvas vērtība ir 3000 eiro.


"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

Pieteikumus konkursam var iesniegt līdz 2012. gada 31. janvārim, sūtot pieteikumus uz e-pastu mfa.cha@mfa.gov.lv (ar norādi "Latviešu un igauņu valodas tulkotāju balvai").

Tulkošanas konkurss igauņu-latviešu

Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas ir izsludinājušas nu jau trešo konkursu par labāko latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tulkojumu. Labākais 2011. gada tulkotājs tiks noskaidrots 2012. gada februārī. Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju kopīgās iniciatīvas mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas dialogu un sadarbību, sekmējot latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tekstu tulkotāju darbu daiļliteratūras, politisko, zinātnisko, vēsturisko, socioloģisko un citu tekstu tulkošanā, kā arī atbalstīt jauno tulkotāju darbu. Konkursa balvas vērtība ir 3000 eiro. Žūrijas sastāvā tradicionāli ietilpst abu valstu Ārlietu ministriju pārstāvji un literatūras eksperti.

Konkursantiem piesakot darbu konkursam, ir jāiesniedz aizpildīta pieteikuma veidlapa un tulkotāja CV.

Iepriekšējās reizes Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju kopīgo balvu par labāko tulkotāja darbu saņēma Maima Grīnberga (2009) un Guntars Godiņš (2010).

AVOTS: http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2011/decembris/22-1/

"Rīgas tulki" ir profesionāls tulkojumu birojs. Rakstiski, mutiski, notariāli apstiprināti tulkojumi. Zvani 25904727 vai raksti info@rigastulki.lv, lai saņemtu tūlītēju bezmaksas konsultāciju un precīzas tulkojuma izmaksas!

09
01/2012